Publicēts: 2019-05-21 08:53:02 CEST
Latvijas balzams
Iekšējā informācija

Latvijas balzams: Šogad Latvijā varētu samazināties stipro alkoholisko dzērienu patēriņš

Šogad Latvijā stipro alkoholisko dzērienu patēriņš varētu samazināties, bet, iespējams, pieaugs vieglo alkoholisko dzērienu patēriņš, prognozēja alkoholisko dzērienu ražotāja "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

Viņš teica, ka alkohola ražošanas sfērā Latvijā šā gada pirmais ceturksnis bija labs, un arī "Latvijas balzams" ražošanas apmēri bijuši labi. Tas skaidrojams ar to, ka Lietuvas tirgū, kas ir starp "Latvijas balzams" galvenajiem ārvalstu realizācijas tirgiem, šā gada 1. martā palielinājās akcīzes nodoklis. Tādēļ kompānijas sadarbības partneri Lietuvas tirgū līdz februāra beigām aktīvi iegādājās produkciju par to cenu, kāda bija pirms akcīzes nodokļa palielināšanas. "Viņi parasti iepērk visam gadam krājumus. Tas gada sākumu, kas parasti mums ir klusais periods, ļoti labi aizpildīja," teica Geidāns.

Vienlaikus viņš atzina, ka pozitīvie rezultāti Lietuvas tirgū nevar atsvērt situāciju pārējos tirgos, kur rezultātus pāragri vērtēt. Geidāns atgādināja, ka 75% no kopējā realizētās produkcijas īpatsvara kompānija eksportē, līdz ar to "Latvijas balzams" šis gads darbības rādītāju ziņā plānots piesardzīgi pozitīvs.

Prognozējot gadu alkoholu ražošanas sfērā Latvijā, Geidāns pieļāva, ka šogad Latvijā stipro alkoholisko dzērienu virs 18 grādiem patēriņš kritīsies akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanas dēļ, kas negatīvi ietekmē arī pierobežas tirdzniecību. "Latvijas tirgū noteikti būs patēriņa kritums, jo Latvijā pieauga akcīzes nodoklis, kamēr Igaunijā tas nepalielinājās. Pagājušā gada beigās Latvijā alkohola patēriņš sāka nedaudz kristies, un mēs sagaidām, ka tas vēl nedaudz kritīsies šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu," teica Geidāns. Pēc viņa teiktā, lai arī Latvijā akcīzes nodoklis patlaban ir zemāks nekā Igaunijā un atsevišķās kategorijās tas ir zemāks nekā Lietuvā, starpība nav tik liela, lai kaimiņvalsts iedzīvotāji speciāli brauktu iegādāties grādīgos dzērienus Latvijas. "Lai cilvēkiem būtu izdevīgi no Igaunijas braukt uz Latviju pirkt alkoholu, ir jābūt kaut kādai noteiktai cenu starpībai, skatoties uz vidējo iepirkumu grozu. Faktiski mēs esam punktā, kur interese vairs nav izteikta. Tendence pirkt no paraduma kļuvusi par gadījuma pirkumu - ja cilvēks gadījumā brauks uz Latviju kāda cita iemesla dēļ, viņš alkoholu nopirks, bet speciāli alkohola dēļ viņš uz šejieni vairs nebrauks," teica Geidāns.

Viņš teica, ka to apstiprina arī alkohola tirdzniecība pierobežā, kur šogad vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Alkohola pārdošana pierobežā veido gandrīz 20% no kopējā apmēra Latvijā. Ja pierobežas tirdzniecības apmēri samazinās, krīt arī alkohola patēriņš kopumā. Salīdzinājumam pērn pierobežas tirdzniecībā bija vērojams straujš kāpums. Geidāns skaidroja, ka alkohola kopējo patēriņu ietekmēs arī laika apstākļi vasarā, kas sevišķi lielu ietekmi atstāj uz alus ražotājiem.

Viņš piebilda, ka ne tikai alkohola patēriņš Latvijā ir viens no nozares izaicinājumiem, bet arī pieaugušās darbaspēka izmaksas. Saistībā ar pieaugušajām izmaksām ne tikai Latvijā, bet kopumā arī citās valstīs nozares uzņēmumiem jādomā, kā izmaksas saglabāt esošajā līmenī. Vēl viens globāls izaicinājums ir augušā alkohola tirgus dažādība. "Visi sacenšas par to, lai atrastu produktu, kurš būtu interesants un kuru pirktu. Tas ir izaicinājums," pauda Geidāns.

Jau ziņots, ka "Latvijas balzams" 2018.gadā strādāja ar 75,138 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 8,8% un sasniedza 9,387 miljonus eiro, teikts uzņēmuma auditētajā finanšu pārskatā, kas iesniegts "Nasdaq Riga".

"Latvijas balzama" akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" otrajā sarakstā. Kopš 2015. gada uzņēmums ir daļa no "Amber Beverage Group". 2018. gadā "Latvijas balzams" nodokļos valsts budžetā iemaksātā summa sasniedza 64,3 miljonus eiro, tostarp 48,7 miljoni eiro - akcīzes nodoklī.

         AS “Latvijas balzams”
         Valdes priekšsēdētājs
         Intars Geidāns